Izstāde notika 2012.gada 7.julijā netālu no manas dzīves vietas GREZ EN BOUERE ciemata.

Tāda izstāde tur tiek rīkota katru gadu. Izstādē var iepazīties ar bioloģiskās lauksaimniecības zemniekiem, viņu produktiem un sarunāt  “pa tiešo” regulāru dārzeņu iegādāšanos.

Izstādē sevi pasniedz arī uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ekoloģisko būvniecību, kurā pielieto kaņepju, kaļķu, smilts vai pat izkaltētas malas ķieģeļus, jumtiem “dzīvo jumtu” tehniku no zemes pārklāja ar sūnām un sīkām zālītēm, kā Zviedrijā to sen praktizē, bioloģiskās krāsvielas, vēja un saules enerģijas uztverējus u.c. Ideju ir bezgala daudz, kā dzīvot intresantāk, vienkaršāk, sabiedriskāk un galvenais jautrāk un NEATKARĪGI no visiem tirgus spiedieniem un kārdinājumiem, kuri vien tikai cilvēku verdzina, ja iekrīt viņu valgos.

Ir pieākušas Lieldienas. Krāsojot olas pie tantes Margaritas, lasu vietējo Balvu avīzi Vaduguns, kur ir intervija ar biohumusa ražotāju Jāni Dergacu, te pat vien netālu, pie Sitas upes, Kubulu pagastā. Pasākums inovatīvs, tieši man pa prātam, jo pilnībā piederas pie biologiskās zemkopības modernajām tehnikām.  Dabā paredzētajā dzīvības ķēdes sistēmā sliekām ir galvenā loma. Viņu cītīgais darbs pārvērs mēslus  un atkritumus par humusu, dzīvo zemi,  kurā  sēklas varēs iesakņoties un smelties   spēkus, lai dzīvības ķēde nepārtrūktu. Vai ziniet, kura dzīvo radību massa visvairāk sver uz  mūsu planētas garozas kvadrātmetra? Slieku sastāvs! Un kā jūtas sliekas, ja viņām gadiem ilgi  ber tonnam ķīmijas uz galvas? Viņas mirs, un zemei spēki zudīs. Slieku kļūst arvien mazāk, to cilvēks ir tomēr ieraudzījis. Atliek audzēt vien sliekas.  Jānis Dergačs ar savu dzīves biedri ir viens no tiem, kurš nevien tikai audzē sliekas, bet arī māca, kā to darīt, un piedāvā savu saražoto biohumusu visiem kuriem rūp bioloģiskā zemkopība.

Piezvanīju Irēnai Bukšai un viņas vīram, Balvu rajona bioloģisko saimnieku asociācijas pārstāvjiem un jautāju, vai grib ar mani doties apciemot šo uzņēmīgo ģimeni. Ar Irēnu jau iepriekšējā gadā bijām organizējušas informatīvo semināru Rugājos par bioloģiskās zemkopības nepieciešamo nākotni pasaulē! Protams, ka  viņiem intresē ar Dergačiem iepazīties!  Uzdrošinājāmies pieteikties, lai gan nokaunējusies, jo taču bija Lieldienas, un ģimenes svētki, bet mums laimējās, Dergači mums visiem trim  laipni atvēlēja savu laiku un iepazīstināja ar savu saimniecību.

Ko vien tikai pie viņiem neieraudzījām!  Klētiņā uzglabājies vesels  lauku antikvariāts, , pļavā plaša pajumte saietiem,  zem tās var justies labi pat lietainā laikā. Pie dīķa liela pirts ar mūzikas telpu bēniņos! Un pirts siena pat apgleznota, ar strautu kas tek no kalna!

Un kur tad sliekas?  Iegājām pamatīgas kūts daļā. Tur  mūs apņēma mājīgs siltums, un it kā sēņu smarža. Uz plauktiem viena uz otras sarindotas koka kastes un no tām redzam sliekas karājamies ārā, tiekdamies uz nākamo darba lauku. Kārtība, organizētība, precizitāte novērojama visā šinī telpā. Pa vienu galu ienāk mēsli, pa otru galu iznāk smaržīga zeme. Dzīvība pati ražo dzīvību, tam nevajag mehanizāciju!

Vēlāk visi kopā, pie kafijas un cepumiem  ilgi pārrunājām iespējamo Latvijas zemkopības nākotni. Cerīgi un jau kā draugi šķīrāmies vēlā Lieldienu pēcpusdienā, jo katram no mums vēl gaidīja savi pašu mājas darbi.

Viens no biedrības « Piena ceļš » mērķiem ir atbalstīt visa veida ekoloģiskos pasākumus, jo mūsu visu veselība neapšaubāmi ar to ir šodien saistītas.  Ar šo tēmu jau nodarbojas neskaitāmas bezpeļņas organizācijas, tīklveidā savienojot biedrus  visā pasaulē, tādā veidā viena otru stiprinot, atbalstot akcijas un apmainot aktuālāko informāciju.  Biedrība  « Piena ceļš »  ir ņēmusi par piemēru un kā biedrs atbalsta  franču bezpeļņas organizāciju Colibris (http://www.colibris-lemouvement.org)

Biedrība « Piena ceļš » smeļas Francijas ekoloģisko biedrību krājumos, jo Fancijā šajā jomā biedrībām nu jau ir 30 gadu pieredze. Tika atbalsīta informācijas bukleta par GMO izplatīšana šādās mājaslapās:

http://www.zemesdraugi.lv/documents/gmo_miti_un_fakti.pdf  

http://www.brivsnogmo.lv/

http://parveseligulatviju-bezgmo.blogspot.com/

http://youtu.be/Njd0RugGjAg

Biedrība arī gādāja par Colline Serreau franču filmas « Kopēja posta vietējie risinājumi »    tulkošanu.  Šo filmu pirmo reizi biedrība « Piena ceļš » rādīja Salaspilī par sēklām organizētajā seminārā.

Saite uz filmu:  http://www.youtube.com/playlist?list=PLB14399D6C60A6A1B

Lai sagatavotu  tulkojuma ieskaņojumu  latviešu valodā, abi ar Dāvi Bojāru  stradājām gandrīz līdz rīta ausmai. Galveno panācām – visu satura  skanīgu noformējumu ar vienu blasi. Lai to pašu panāktu ar vairākām balsīm, vajadzētu  paredzēt daudz vairāk laika un pavisam citu budžetu. Izlēmām, ka galvenais šai filmai ir tās satura dotā informācija, kuru mēs pa abiem spējēm  « finansēt » ar  mūsu  pārliecības pilno enerģiju vien.