2010.gada 27. un 28. novembrī  pilsētā Chinon, dažus kilometrus attālumā no bijušās latviešu pils «Abrene»,  Latvijas tēls tika no jauna spodrināts, pateicoties Ilonai Uskalis un  jaunajai  Latvijas bezpeļņas biedrībai « Piena Ceļš ».  Ilona kopš « Abrenes »  laika nemitīgi uztur augstā līmenī latviešu-franču attiecības  pilsētas kultūras aprindās. Viņa  ir latviešu folkloras krātuve pati par sevi.  Dziesmas plūst no viņas lūpām, villaines un jostas top zem viņas pirkstiem, jautrība, uzticība un draudzība mirdz pastāvīgi viņas acīs.  Kad Chinon(ā) veidojās starptautiskā audumu un audēju izstāde, viņa pieteicās pārstāvēt Latviju, iesaistot  « Piena Ceļu » kurš šim nolūkam viņai piesaistīja no Zviedrijas  izcilo latviešu audēju Dzidru Cīparsons.   Daudzus gadus  atpakaļ Zviedrijas latviešu kopiena kā kāzu dāvanu pasniedza  Dzidras austo villaini karalienei Silvijai. Tik vienreizēja ir viņas  audējas māksla, un tik vienreizēja vēl ir Dzidras pūra lāde. Tā nu Ilona, aužot jostu, divas dienas no vietas stāstija par Latviju, līdz balss viņai pazuda. Ar prieku klausīdamās, kā  no otras pasaules puses atbraukušie lietpratēji  augsti novērtēja Dzidras smalki izdarināto villaini, priecājās par sienas segu  dabisko  krāsu kārtojumu un ieturēto tonalitāti. Blakus latviskajiem  audmiem varējām apbrīnot, kā Panamas audējas ieaudušas  vai uzšuvušas  savos tērpos  veselu šīs dienas dzīves stāstu vai savu mīļu priekšmetu, kā piemēram  Harley Davidson motociklu. Āfrikas Godon audējs strādājis 15 stundas, lai noaustu 1 baltu dvieli no pašaudzētas un pārstrādātas  kokvilnas. Vēl no Senegālas, kur labdarības nolūkos tiek  uzturētas  skoliņas veicinot  vietejo audēju ražojumus.  Tā pat tiek uzturētas sieviešu un bērnu kopienas Amazonijā.  Ilona rādija perūvietei kā auž Latvijā, viņas izmainijās ar tehniskiem « knifiem ».   Šveices  audēja piedāvāja cēli plašus un biezus, pamatīgi nostrādātus apģērbus, tik pat cēlus kā viņas pašas augumu. Vai mēs zinājām, ka Laosā izsmalcinātais un ar sudrabiem izrotātais  apģērbs tiek valkāts ikdienā līdz izdilšanai, nemainīgs, kā paša āda, bez kā cilvēks justos bez identitātes? Un cik vienreizēji ieraudzīt latviešiem  līdzīgus musturus  Vjetnamas un Ziemļindijas tērpos!  Viens  latviešu zeķu pāris aizceļoja uz Meksiku, otrs uz Laosu…. Cilvēkam ir jābut skaistam ikdienā! Apģērbs rāda personību, bet kas par lepnu personību, ja pie tam ir paša darināts!!!  Chinon(as) pilsētas starptautiskajā kultūras centrā « l’Ecrin », vienu dienu mēnesī Ilonas vadībā nu jau 7 mācekļi mācās aust un 2 ir jaunpieteikušies kopš redzēja šo izstādi!

Anita Kļaviņš