Posted by pienacels | Filed under Reģistrācijas dokumenti
≈ Komentēt
26 pirmdien Sep 2011
23 piektdien Sep 2011
Cikla „Kopējas krīzes vietējie risinājumi”pirmā sanāksme Rugāju tautas namā
23. septembrī plkst. 15.00
„Kādu pārtiku mēs ceļam galdā?”
Biedrība „Piena ceļš” aicina visus, kam ir interese par videi draudzīgu saimniekošanu un veselīgu lauku produkciju, uz diskusiju pēcpusdienu par alternatīvu lauksaimniecību un pārtiku.
Pasākuma programmā stāstīs un rādīs :
–Irena Bukša par zemnieku bioloģisko produkciju, par kooperatīvu „Latgales ekoprodukts” par aktualitātēm bioloģiskajām saimniecībām
– Anita Kļaviņa iepazīstinās ar biedrību „Piena ceļš” un tās iecerēm Rugājos
– Kolīnas Sero (Coline Serreau) filma „Kopēja posta vietēji risinājumi” latviešu valodas tulkojumā – Apdraudēta mazās zemkopības nākotne un patērētāju spēja to aizstāvēt.
– Sandra Šūmane („Piena ceļš”, Baltijas Studiju centrs) turpinās par vietējiem risinājumiem – bioloģisko lauksaimniecību, īsām pārtikas ķēdēm un publisko pārtikas iepirkumu
– Žans Amblārs (Jean Amblard) , Cesvaines Grašu Bērnu nama saimniecības vadītājs iepazīstinās ar aizsargātiem ģeogrāfiskas izcelsmes nosaukuma produktiem
– Zane Rūgena-Bojāre, biedrība „Zemes draugi” stāstis par „Patērētāju un zemnieku tiešo sadarbību” un „zaļo pārtikas grozu” sistēmu
– Latvijas Bioloģiskā Asociācija.
Ieeja par brīvu
Vakara nobeigumā rosīgas sarunas.
Aicinām nākt ar groziņiem un dalīties ar labumiem no sava dārza!
Gaidām visus,kam rūp savas sētas, novada un cilvēku attīstība!
Kontaktiem un informācijai – Velga tel. 28332720
21 trešdien Sep 2011
Kāpēc šodien atrodos Alūksnes mākslas skolā? Ne par velti. Uzaugu Francijā, izvēlējos studēt mākslu Makonas Mākslas augstkolā, turpināju Parīzē valsts institūtā „Claude Bernard, lai kļūtu par mākslas skolotāju vidusskolā. Pilnveidojos Monako Prinča Mākslas akadēmijā, sāku gleznot klusās dabas, ieguvu pat diplomus. Bet, kad 1985.gadā iepazinos ar Latvijas mākslas skolām un to macību programmām Rozentāla skolā un Makslas Akademijā, kā arī vēlāk uzzinaju, ka mazajā Latvijā ir izveidotas kādas 40 mākslas skolas, mans priekšstats par Latvijas bagātībām pilnība mainījās. Salīdzinot ar Francijā mākslas jomā iegūto « augstāko » izglītību un to, ko piedāvā Latvija saviem studentiem, mana parliecība šodien ir nesatricināma: Latvijas bagātība ir tās augstā līmeņa izglītotajos māksliniekos!
Divdesmit gadus vēlāk, dibināju biedrību « Piena ceļš », lai izceltu un veicinātu šo bagātību, tāpēc ar lielu ziņkāri devos atklāt mākslas skolu pašreizējo stāvokli un priecājos ieraugot, ka viss vēl vietā. Lieli un mazi ar vislielāko prieku un nopietnību turpina apgūt mākslas tehniku daznedažādos noslēpumus.Te atrodos Alūksnes mākslas skola, kuru vada Anita un Ojars Vēliņi. Un nemaz nebiju pārsteigta dzirdot, ka atbraukuši pārstāvji no Francijas, lai iepazītos ar Latvijas mākslas pedagoģisko sistēmu ar mērķi to pārnest kā modeli savā pilsētā.
14 trešdien Sep 2011
Kārtejo reizi ielidoju ar parasto AriBaltic reisu Parīze-Rīga, bija jau vakars, un septembra tumsa. Steidzīgi metos autobusā, lai dotos uz Pērnavas ielu pie Irisas Rasas, mīļās draudzenes, kura tik laipni gādā par manu pajumti Rīgā, kopš arvien biežāk dodos uz Latviju, lai savus sapņus iemiesotu laukos un kokā.
Šoreiz knapi cela soma nolikta un dodamies abas uz troleibusa pieturu, lai Rīgas teātra mazaja zālē noklausītos koncertu uz kuru mūs abas bija ielūdzis Vilnis Kazāks – Latvijas Amatnieku Kameras priekšsēdētājs (www.kazaks.lv/muzika).
Cik vienreizēja iepazīšanās dāvana, ar puķēm pasniegta! Lai ieskaņotu trīs darba nedēļas Latvijā, neko labāku nevarēju iedomāties!