Kāpēc  šodien atrodos Alūksnes mākslas skolā? Ne par velti. Uzaugu Francijā, izvēlējos studēt mākslu Makonas Mākslas augstkolā,  turpināju  Parīzē valsts institūtā „Claude Bernard, lai kļūtu par mākslas skolotāju vidusskolā. Pilnveidojos Monako Prinča Mākslas akadēmijā, sāku gleznot klusās dabas, ieguvu pat diplomus. Bet, kad 1985.gadā iepazinos ar Latvijas mākslas skolām un to macību programmām Rozentāla skolā un Makslas Akademijā, kā arī vēlāk uzzinaju, ka mazajā Latvijā ir izveidotas kādas 40 mākslas skolas, mans priekšstats par Latvijas bagātībām pilnība mainījās.  Salīdzinot ar Francijā mākslas jomā iegūto « augstāko » izglītību un to, ko  piedāvā Latvija saviem studentiem, mana parliecība šodien ir nesatricināma: Latvijas bagātība ir tās augstā līmeņa izglītotajos māksliniekos!

Divdesmit gadus vēlāk, dibināju biedrību « Piena ceļš », lai izceltu un veicinātu šo bagātību, tāpēc ar lielu ziņkāri devos atklāt mākslas skolu pašreizējo stāvokli un priecājos ieraugot, ka viss vēl vietā. Lieli un mazi ar vislielāko prieku un  nopietnību turpina apgūt mākslas tehniku daznedažādos noslēpumus.Te atrodos Alūksnes mākslas skola, kuru vada Anita un Ojars Vēliņi. Un nemaz nebiju pārsteigta dzirdot, ka atbraukuši pārstāvji no Francijas, lai iepazītos ar Latvijas mākslas pedagoģisko sistēmu ar mērķi to pārnest kā modeli savā pilsētā.